Tiecoties uz ambicioziem klimata mērķiem, nedrīkstam pasliktināt iedzīvotāju ekonomisko situāciju

Šodien, 21.oktobrī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē tika apstiprināta VARAM sagatavotā pozīcija par atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam paaugstināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas mērķi. Tomēr, saprotot atšķirīgo ekonomisko situāciju dalībvalstu vidū, Jaunie konservatīvie uzsvēra, ka, tiecoties uz ambicioziem klimata mērķiem, nedrīkst pasliktināt tautsaimniecības un iedzīvotāju ekonomisko situāciju.


Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Gatis Eglītis norādīja: “Mums ir svarīgi, lai Latvija sasniegtu izvirzītos klimata mērķus, līdz ar to Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un VARAM ministrijām tuvāko mēnešu laikā jāveic liels darbs pie konkrētu valsts atbalsta programmu izstrādes galvenajās “piesārņojošajās” nozarēs: dzīvojamās mājas, siltumtīkli, sabiedriskais transports, lauksaimniecība, privātais autotransports utt.”
Eiropas lietu komisija februārī aicinās iesaistītās ministrijas ziņot, kā veicas ar ambiciozu un ērti lietojamu valsts atbalsta programmu veidošanu privātmāju un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē, bioloģisko saimniecību atbalstam, pārejai uz zemāku emisiju auto izmantošanu, vietējo siltumizolācijas materiālu ražotāju atbalstam utt.


Arī es paudu bažas par iespējamo soda sankciju piemērošanu Latvijai gadījumā, ja klimata mērķus tomēr neizdotos sasniegt, un aicināju jau preventīvi sarunās ar Eiropas komisiju vienoties par risinājumiem, kas nepasliktinātās ekonomisko situāciju kādā no nozarēm. Atzinīgi tika novērtēts, ka klimata mērķu sasniegšanai EK piešķirs papildus finansējumu dalībvalstīm, un saglabāsies dalībvalstu izvēles brīvība, ar kādiem instrumentiem tiek panākti SEG emisiju samazinājumi.

Lai gan EK priekšlikums paredz paaugstināt SEG emisiju samazināšanas mērķi uz 55% līdz 2030.gadam, par pamatu ņemot 1990.gada bāzi, Latvijas gadījumā tas reāli nozīmē tikai ~13% samazināju attiecībā pret 2005.gada emisijām, jo pēdējo trīsdesmit gadu laikā Latvijā ir notikusi strauja deindustrializācija un attiecīgi arī SEG emisiju mazināšanās, kas nav raksturīga citām Eiropas valstīm. Īstenojot ambiciozas un labi finansētas valsts atbalsta programmas, piedāvātie SEG emisiju samazinājumi līdz 2030.gadam ir reāli sasniedzams mērķis.

Uzskatu, ka ir svarīgi, ka ne tikai lokāli, bet arī globāli tiek domāts par visas pasaules iedzīvotāju un labklājības aizsardzību no pieaugošās globālās sasilšanas ietekmes, tomēr vienlaikus svarīgi atcerēties, ka atbilstošo pasākumu īstenošanai un pārejai uz klimatneitralitāti jābūt pārdomātai, taisnīgai un sociāli pieņemamai.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s