Saeimas piezīmes. Par uzticēšanos valstij un solījumiem

Šodien notika kārtējā diskusija ar LIZDA, kurā piedalījās gan visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji, gan arodbiedrības biedri, gan vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, LPS un LIVA pārstāvji.Jāpiekrīt, ka arodbiedrības vēlme turēt rūpi par taisnīgumu un likuma ievērošanu attiecībā uz skolotājiem un pedagogu samaksas grafika pildīšanu ir saprotama, pamatota un uzteicama.

Pēc sarunas, nez kāpēc, iezadzies rūgtums par šodien dzirdēto… Proti, jā, patiesi sākotnējā 2019.gada budžeta plānā finansējuma pedagogu atalgojuma paaugstināšanai š.g. septembrī nebija paredzēta. Šī iesmesla dēļ, ir skaidrs arodbiedrības un pedagogu sašutums un tam sekojošais pikets pie Saeimas ēkas.

Tomēr… šobrīd budžets ir pieņemts un 7.07 miljoni eiro ir “atrasti”, un tos paredzēts novirzīt tieši pedagogu algu pieaugumam. Papildus arī IZM ir pārskatīti iekšējie resursi un aprēķināts finanšu ietaupījums no skolu tīkla efektivizēšanas. Kopā tas veido nepieciešamo summu, lai grafiks tiktu īstenots.

Par ko rūgtums? Par to, ka, šodienas sarunu noklausoties, neviļus nākas domāt, vai tiešām sabiedrībā nav palikusi ne kripatiņa uzticības valdībai? Vai tiešām esam aizdzīvojušies tik tālu, ka tikai uz papīra rakstītam vārdam, kas turklāt teju ar asinīm parakstīts, ir spēks? Un ka katrs likums un mk noteikumi ir vēl papildus jānostiprina? Vai tiešām šobrīd pirms septembra, šobrīd, kad gan grafiks tiek pildīts, gan nauda nākamajam “pakāpienam” ir, ir jādraud ar streiku?

Jā, es zinu, ka iepriekšējais pieaugums tika panākts ar draudiem par to, bet šobrīd vismaz vārdos visas partijas ir paudušas, ka atbalsts būs un algas kāps (un atceramies, ka iepriekš situācija notika septembrī nevis aprīlī).

Vai šāda rīcība (piemēram, potenciālais streiks maijā vai jūnijā) nākamajā gadā nenovedīs pie situācijas, kad jau 2020.gada janvārī, kad algas pacelsim uz 750 eiro par likmi, arodbiedrība baidoties no valdības “neizdarības” atkal jau pusgadu iepriekš sāks piketēt un solīt streikot (kas, vēlreiz uzsveru, kritiskās situācijās, ir pamatota, saprotama un reizēm pat nepieciešama rīcība), sakot, ka 2019.gada kāpumu jāsaka paldies draudiem par pedagogu streiku… un tā gadu no gada…

Jo šodien, šķiet, variantu nav – ja taisnība (piedodiet, neesmu melu detektors), ka visi 13 ministri un 100 deputāti algu ir apņēmušies pacelt, varētu tikt pausts viedoklis, ka tas panākts tikai un vienīgi arodbiedrības spiediena rezultātā (jo par streiku tiek runāts šodien – brīdī, kad likums attiecībā uz skolotāju atalgojuma grafika palielināšanu TIEK ievērots)…

Un neviens jau neteiks, ka: “Malači, valdība, ka turat savus solījumus…” Atcerēsies tieši šo ažiotāžu.Nekā personīga. Tāda ir cilvēku daba.P.S.- šis ir mans PERSONĪGAIS viedoklis pēc šīs dienas sarunas, uz kuru ierdos kā viena no 100 ievēlētajiem deputātiem… (tas tā – ja nu kādam šķiet, ka man kopš 23.janvāra vairs nav tiesību uz personisko viedokli)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s