Šadurska steiga Augstskolu likuma grozījumos un vārdu neatbilstība darbos.

Starptautiskā mērogā konkurētspējīga augstākā izglītība Latvijā – mērķis, uz ko tiekties, jeb tikai skanīga frāze valsts attīstības plānos?Pagājušā gada septembrī izglītības un zinātnes ministrs pēc tikšanās ar OECD ģenerālsekretāru A. Guriju pauda, ka Latvija veic sistemātisku darbu, lai kvalitatīvi attīstītu un veicinātu augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Taču nebija pagājis ne gads, kad Saeimā tika pieņemts likumprojekts par grozījumiem “Augstskolu likumā”, kas cita starpā paredz arī izmaiņas likuma 56.pantā, kas līdz šim noteica, ka Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas tiek īstenotas valsts valodā, izņemot atsevišķus likumā noteiktos gadījumus, tomēr pēc 21.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem, frāze “Valsts dibinātās augstskolās” nu ir aizstāta ar vārdiem “Augstskolās un koledžās”.

Par to, ka valsts dibinātās augstskolās, kas saņem valsts finansējumu, izglītībai jābūt nodrošinātai valsts valodā, nav šaubu. Valoda kā viena no mūsu nacionālās identitātes pamatvērtībām ir jāturpina stiprināt, izkopt un pilnveidot visa mūža garumā, kas arī tiek darīts gan vispārējās, gan augstākās izglītības posmā. Tomēr cik ļoti dēļ nepieciešamības stiprināt nacionālo identitāti drīkstētu šādā veidā iejaukties privātās uzņēmējdarbības sfērā un vai tas ir nepieciešams?

Mūsu valsts Nacionālajā attīstības plānā ir aprakstīts redzējums par Latviju 2020.gadā. “Ekonomiskais izrāviens – katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam”, kur 22.punktā ir teikts, ka “augstākā izglītība kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta pakalpojumu” . Taču, ko dara mūsu ministrs? Steigā, bez jelkādas objektīvas argumentācijas un izvērtējuma par grozījumu ietekmi uz valsts budžetu un tikai uz likumprojekta apspriešanu 3.lasījumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai Šadurskis iesniedza priekšlikumu par konkrētajām izmaiņām, kas arī tika apstiprināts.

Latviju par vietu, kur iegūt augstāko izglītību izvēlas arvien vairāk ārvalstu studentu, kas nozīmē, ka ik gadu viņi ne tikai veic maksājumus par augstākās izglītības iegūšanu, bet arī maksā par dzīvesvietu, ēdināšanu, transportu un citiem pakalpojumiem. Kā norādīts “Certus” pētījumā “Augstākās izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā”, viens ārvalstu students viena studiju gada laikā Latvijā iztērē 12 tūkstošus eiro, bet visu ārvalstu studentu radītie tiešie nodokļu ieņēmumi 2015./2016. studiju gadā bijuši ap 20 miljoniem eiro. Tāpat saskaņā ar pētījuma rezultātiem par 2015./2016.gada periodu augstākās izglītības eksporta nozares radītā pievienotā vērtības Latvijas tautsaimniecībā bija 148 miljoni eiro jeb 0,61% no IKP. Tātad augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijai ir līdzvērtīgs farmācijas nozares radītajam.

Pētījuma autori arī norāda, ka kopš 2008.gada ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas studējošo vidū ir audzis no 1% līdz 8% 2015./2016.gadā. Līdz ar ko, izmantojot pētījumā izmantoto multiplikatoru, varam secināt, ka 2017./2018.gadā augstākās izglītības eksporta radītajai pievienotajai vērtībai vajadzētu būt ap 205 eiro.

Taču šodien izglītības un zinātnes ministra slepenais gājiens (jo kā gan lai citādi nosauc šādu pēdējā brīdī pa sētas durvīm atnestu priekšlikumu?) mums var likt atkārtot jau reiz pieļautu kļūdu, kad līdzīgi kā 2000.gadā mēs varam atgriezties stabilajā pēdējā vietā Eiropas Savienībā.

Es patiesi uzskatu, ka ir jāstiprina latvietība, bet ir jāatceras, ka tā nav drāna, ko izvelkam un dienas beigās iekarinām atpakaļ skapī. Mums ir iespēja studēt latviešu valodā valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs, ko arī iepriekš spēkā esošā likuma redakcija nodrošināja. Taču vai patiesi tika pietiekami izvērtēta ministra priekšlikuma būtība iejaukties privātajā uzņēmējdarbībā, kas tiešā veidā atstās ievērojamu ietekmi uz valsts ekonomiku? Vai dati par nozares ekonomisko izdevīgumu tika apskatīti un vai bez tiem tika aplēsts, cik no privātajām augstskolām spēs turpināt savu darbu un cik darbinieku tiks atbrīvoti no darba? Un, ja jau izglītības un zinātnes ministrija vēlējās izvirzīt vienādas prasības kā valsts finansētām augstskolām, tā privātajam sektoram, kas, cita starpā, valsts finansējumu nesaņem, tad vai vienlīdzība nebūtu jāapskata arī šajā kontekstā, proti, piešķirot valsts budžeta apmaksātas studiju vietas arī studijām privātajās augstākās izglītības iestādēs?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s